O`ZBÅKISTÎN RÅSPUBLIKĀSI ÕĀLQ TĀ’LIMI VĀZIRLIGI
RÅSPUBLIKĀ TĀ’LIM MĀRKĀZI
ÎNĀ TILIDAN
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
(6-sinf)
Tîshkånt – 2006
O`quvchilār înā tilidān quyidāgi bilim, ko`nikmā vā mālākālārni egāllāshlāri shārt:
ā) grāmmātikāgā îid o`zlāshtirilādigān bilimlār:
- fînåtikā, låksikîlîgiya, so`zning tārkibi, so`z yasālishi, mîrfîlîgiya, sintāksis, yozuv vā imlî, tinish bålgilāri, nutq uslublāri, stilistikāgā îid tushunchālār.
b) nutqni o`stirish.
- birinchi yo`nālish – o`quvchilārning so`z bîyligini kångāytirish (o`quvchilārning o`zlāri uchun yangi bo`lgān so`zlārning mā’nîsini vā qo`llānish dîirāsini āniqlāsh);
- ikkinchi yo`nālish – o`zbåk ādābiy tili må’yorlārini o`rgātish, ādābiy tālāffuz må’yorlāri (to`g`ri tālāffuz må’yorlāri, so`z birikmālāri vā gāp tuzish må’yorlāri, so`z turkumlāri vā sintāktik tuzilishlārining uslubiy imkîniyatlāri, õususān, sinînimikāsi), shuningdåk, lug`āviy sinînimikā vā qo`shimchālārning sinînimikāsi hāmdā, umumān, grāmmātik sinînimikā bilān tānishtirish;
- uchinchi yo`nālish – o`quvchilārdā fikrni îg`zāki vā yozmā bîg`lānishli bāyon qilish mālākā vā ko`nikmālārini shākllāntirish.
Dāvlāt tā’lim stāndārtigā shārh
1. Înā tili tā’limining māqsād vā vāzifālāri
O`zbåkistîn Råspublikāsining «Tā’lim to`g`risidā»gi Qînuni 7- mîddāsidā «Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri umumiy o`rtā, o`rtā māõsus, kāsb - hunār vā îliy tā’lim māzmunigā hāmdā sifātigā qo`yilādigān tālāblārni bålgilāydi», - dåyilgān. O`quvchining bilim sāviyasigā qo`yilādigān tālāb esā, tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilādigān ijtimîiy tālāb bilān bålgilānādi. Shundāy ekān, dāvlāt tā’lim stāndārtlāri, shu jumlādān, înā tili dāvlāt tā’lim stāndārti hām tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilgān ijtimîiy tālāblārdān kålib chiqqān hîldā bålgilāb bårildi. Înā tili tā’limi îldigā qo`yilgān ijtimîiy buyurtmā o`quvchi shāõsini fikrlāshgā, o`zgālār fikrini ānglāshgā vā shu fikr māhsulini îg`zāki hāmdā yozmā shākldā sāvîdli bāyon qilā îlishgā, ya’ni kîmmunikātiv sāvîdõînlikni rivîjlāntirishgā o`rgātishdān ibîrāt. Shundān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limi îldigā ijtimîiy jihātdān mukāmmāl shākllāngān, mustāqil fikrlāy îlādigān, nutq vā mulîqît mādāniyati rivîjlāngān, sāvîdõîn shāõsni kāmîl tîptirish māqsādi qo`yilādi.
Shu māqsāddān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limining māzmuni:
-o`quvchining fikrlāsh fāoliyatini, āqliy rivîjlānishini, māntiqiy tāfākkurini o`stirish;
-o`quvchilārni o`z-o`zini, mîddiy bîrliqni tilning ifîdā vîsitālāri yordāmidā ānglāshgā hāmdā o`z fikri vā his-tuyg`ulārini înā tilining
kång imkîniyatlāri dîirāsidā bāyon etā îlishini tā’minlāsh vāzifālārini hāl etishgā yo`nāltirilādi.
Dāvlāt tā’lim stāndārtini bålgilāsh nātijāsidā înā tilining unitār õārāktårgā egā bo`lgān tizimli kursini islîh qilish imkîniyati yarātilādi. Stāndārtlāshtirishning umumiy tālāb vā måzînlārigā ko`rā înā tili tā’lim stāndārti āmāldāgi tā’lim māzmunigā tāyangān hîldā kîmmunikātiv mîdålgā āsîslāngān tā’lim māzmunini mo`ljāllāb bålgilāb bårildi. Bu esā tā’limning yangi mîdåli āsîsidā muqîbil dāstur vā dārsliklār yarātishgā yo`l îchādi.
Înā tili tā’lim stāndārti înā tilidān bålgilānādigān tā’lim māzmunining ijtimîiy tālāb tāqîzî qilgān mājburiy hājmini hāmdā o`quvchilārning yosh vā tārāqqiyot dārājāsi, ehtiyoj vā imkîniyatlārini hisîbgā îlgān hîldā tānlānādigān o`quv yuklāmāsining eng yuqîri miqdîrlārdāgi hājmini, umumiy o`rtā tā’lim māktāblāri bitiruvchilārining bilim, ko`nikmā, mālākālārigā qo`yilādigān minimāl tālāblārni bålgilāb bårādi.
Înā tili tā’limi nātijāsidā o`quvchilār egāllāgān bilim, ko`nikmā vā mālākālār uch pārāmåtrli stāndārt ko`rsātkichlār āsîsidā tåkshirilādi vā āniqlānādi.
1.O`qish tåõnikāsi. Bu pārāmåtr îrqāli o`quvchining nîtānish bo`lgān mātnni ifîdāli o`qiy îlish ko`nikmāsi āniqlānādi.Bundā miqdîriy ko`rsātkich sifātidā ifîdāli o`qish tåzligi, ya’ni minutigā bårilgān mātndān nåchtā so`z o`qiy îlish ko`rsātkichi îlingān. Sinfdān-sinfgā o`tish dāvridā miqdîriy ko`rsātkichdāgi so`zlārning sîni îshishi bilān birgā bårilgān mātnni o`qishdāgi tālāblār hām bîlāning yoshigā mînānd rāvishdā îrtib bîrādi.
2.O`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh mālākāsi bîlāning îg`zāki bāyon qilināyotgān o`zgālār fikrini hāmdā yozmā mātn māzmunini ānglāy îlish dārājāsini āniqlāsh māqsādidā kiritilgān. Bu pārāmåtr o`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh hāmdā uni îg`zāki qāytā bāyon qilā îlish dārājāsini āniqlāydi.
3.Fikrni yozmā shākldā bāyon etish mālākāsi (tugāl fikr ifîdālāngān mātn) murākkāb jārāyon bo`lib, înā tili tā’limining māqsādi shu pārāmåtrdā mujāssāmlāshādi. O`quvchining înā tili tā’limi jārāyonidā egāllāgān ko`nikmā vā mālākālāri u yarātgān mātndā āks etādi. Bu pārāmåtr bo`yichā tā’lim sifātining nātijāsini bāhîlāshdā o`qituvchi tîmînidān o`quvchi egāllāgān quyidāgi ko`nikmālārning dārājāsi āniqlānādi:
ā) fikrning māntiqiy izchillikdā ifîdālāngānligini āniqlāsh;
b) fikrlāsh, māvzuning murākkāblik dārājāsini āniqlāsh (sîddā, murākkāb, fāhmiy-kînkråt, māvhum vā hîkāzî);
v) tāvsifning māvzugā muvîfiqligini vā tāvsifning qiymātini āniqlāsh;
g) tāvsifdā tilning ifîdā vîsitālāridān māqsādgā muvîfiq fîydālānish dārājāsini āniqlāsh;
d) imlîviy (yozmā) sāvîdõînlikning sifātini āniqlāsh.
Înā tili tā’limi jārāyonidā pådāgîgikāning tā’lim vā tārbiya birligi tāmîyiligā riîya qilinādi hāmdā izchil āmālgā îshirib bîrilādi.
O`quvchilār dunyoqārāshini muntāzām bîyitib bîrish, mustāqil fikrlāsh ko`nikmā vā mālākālārini yanādā rivîjlāntirish kābi māqsādlārdān kålib chiqib fānlārārî bîg`lānish yo`lgā qo`yilādi. Bundā dārslikdā bårilādigān āmāliy māshqlārning ādābiy jārāyon, tāriõiy vîqåā – hîdisālār, tābiiy bîyliklār, hāyvînît îlāmi, fizikāviy vā õimiyaviy hîdisālārgā îid mātnlārdān tānlānishigā e’tibîr qārātilādi.
2. O`quvchilārning o`zlāshtirishi kårāk bo`lgān zāruriy bilimlār
6 - sinf
Låksikîlîgiya. So`z vā uning mā’nîlāri.
Sinînimik qātîr, sinînimik qātîrdāgi bîsh so`z, frāzåîlîgik sinînimlār, låksik sinînimlār. Sinînimiya stilistikāning āsîsi ekānligi. Stilistik vîsitā. Uslubiy chågārālāngān so`zlār. Tårmin. Shåvāgā õîs so`zlār. Kāsb-hunārgā îid so`zlār. Tāsviriy ifîdā. Ishlātilish dîirāsi chåklāngān so`zlār. Yangi pāydî bo`lgān so`zlār. O`zlāshgān so`zlār. Eskirib qîlgān so`zlār. Fāîl so`zlār. Fāîl so`zlārning so`zlāshuv uslubigā õîsligi. Pāssiv so`zlārning kitîbiy uslubgā õîsligi. Låksikîgrāfiya.
Mîrfîlîgiya.
So`z yasāsh yo`llāri. Yasāmā so`zning tārkibi. So`zning āsîsi. O`zāk. O`zākdîsh so`zlār. Sîddā vā qo`shmā so`z. Juft so`zlār.
Qo`shimchālār imlîsi. So`z o`zgartuvchi, shakl hosil qiluvchi qo`shimchalar ma’nodoshligi va vazifadoshligi Mîrfîlîgik sinînimlār. Mustāqil so`z turkumlāri.
Ît, îtning mā’nî turlāri, îtlārning yasālishi. Inisiallar va ularning qo`llanishi.
Få’l. To`liqsiz få’l.
Få’l māyllāri. Få’l nisbātlāri. Få’l shākllāri. Få’lning yasālishi.
Sifāt, uning lug`āviy mā’nîsi, mîrfîlîgik bålgilāri vā sintāktik vāzifāsi. Sifāt dārājālāri. Sifātning yasālishi. Sifātning îtlāshuvi. Sifātlārning uslubiy qo`llānishi.
Sîn, uning lug`āviy mā’nîsi, mîrfîlîgik bålgilāri vā sintāktik vāzifāsi. Sînning mā’nî turlāri. Sînning yasālishi. Sînning îtlāshuvi. Sînlārning uslubiy qo`llānishi.
Rāvish, uning lug`āviy mā’nîsi, mîrfîlîgik bålgilāri vā sintāktik vāzifāsi.
Rāvishning mā’nî turlāri. Rāvishlārdā dārājā. Rāvishning yasālishi.
Rāvishlārning uslubiy qo`llānishi.
3. O`quvchilārning egāllāshi zārur bo`lgān ko`nikmā vā mālākālār
6 - sinf
Fikrni yozmā rāvishdā bāyon etā îlish (miqdîriy ko`rsātkich - 10-12 gāp; sifāt ko`rsātkichlāri - gāplārning o`zārî to`g`ri bîg`lāngānligi, māvzudān chåtgā chiqmāgānligi, ābzāslārning kichik māvzu dîirāsidā to`g`ri ājrātilgānligi, fikr izchilligi, 6-sinfdā o`rgānilgān til hîdisālārining o`rinli qo`llāngānligi.
Rivîya-mātn, tāsvir-mātn tuzā îlish. Tābriknîmā, mā’lumîtnîmā yozā bilish.
Få’lning mā’nî turlārini, få’lning māyl vā nisbāt turlārini, få’l shākllārini (hārākāt nîmi, sifātdîsh, rāvishdîsh), sifātning mā’nî turlārini, āsliy sifāt bilān nisbiy sifātni, so`zning lug`āviy mā’nîsi bilān grāmmātik mā’nîsini, sînning mā’nî turlārini, rāvishning mā’nî turlārini fārqlāy îlish. Få’ldāgi o`timli – o`timsizlik, bo`lishli – bo`lishsizlik, shāõs – sîn vā zāmîn shākllārini fārqlāsh, to`g`ri qo`llāy bilish.
Kålishik shāklidāgi ît bilān rāvishni, ît bilān kålishik îlmîshini ājrātā bilish.
Grāmmātik ātāmāgā āsîslānib grāmmātik vîsitāni, grāmmātik vîsitāgā tāyanib grāmmātik ātāmā vā qîidāni eslāy îlish.
So`z turkumlārining muhim bålgilārini, so`zlārning îtlāshuv hîdisāsini izîhlāy bilish. Sîddā, qo`shmā, juft so`zlārni o`zārî fārqlāy îlish.
Fînåtik, lug`āviy, mîrfîlîgik, sintāktik, uslubiy tāhlil qilā îlish.
Nutqdā o`zbåk ādābiy tili grāmmātikāsining må’yor vā imkîniyatlārigā riîya qilā îlish. Sinînimlār, îmînimlār, āntînimlār vā pārînimlārdān fîydālānish tālāblārigā riîya etish.
Qisqārtmā îtlārni to`g`ri yozish vā qo`llāy bilish. Gāpdā so`z tārtibigā āmāl qilā îlish.
.gif){kind=small}
