ΑZBÅKISTÎN RÅSĐUBLIKĀSI
ÕĀLQ TĀ’LIMI VĀZIRLIGI
RÅSĐUBLIKĀ TĀ’LIM MĀRKĀZI
Tājribā – sinîv vāriānti
Frānsuz tillidan 7-sinflar uchun yangi tāhrirdāgi Dāvlāt tā’lim stāndārti
Mualliflar:
A.Nosirov Xalq ta`limivazirligi umumiy ta`lim va ixtisoslashtirilgan maktablar boshqarmasi boshlig`i
I.Gazletdinova RTM yetakchi metodist
Taqrizchi: M.Nishonov O`zDJTU f.f.n.dotsenti
Tîshkånt – 2006
Dāvlāt tā’lim stāndārti
Αquvchi chåt tillārdān birini î‘rgānish jārāyînidā quyidāgi bilim, mālākā - kî‘nikmālārni egāllāshi shārt:
- 5-6 sinflarda egallangan bilim, ko`nikma va malakalarni rivojlantirish.( nutqiy ko`nikmalar: eshitish, gapirish, o`qish, yozish, shuningdek tarjima qilish, faol leksik zaxira 600 leksik birlik atrofida bo`lish kerak).
- chåt tildāgi mātnlārni (5 dāqiqādā 200-300 tā sî’z, o`qish tezligi bir daqiqaga 80 so`zdan iborat) eshtib tushunish va ma`nosini anglay olish;
- î‘rtāchā qiyinchilikdāgi mātnlārni tushunā îlish;
- mātnlārdā ifîdālāngān turli dārājādāgi āõbîrîtlārni tushunā îlish;
- 80-120 sî‘zdān ibîrāt bî‘lgān î‘rtāchā murākkāblikdāgi mātnni õîrijiy tildān înā tiligā tārjimā qilā îlish;
- î‘qish kitîbigā tāyangān hîldā îg‘zāki nutq kî‘nikmālārigā egā bî‘lish;
- kîmmunikātiv māqsādlārgā yî‘nāltirilgān îg‘zāki mulîqît kî‘nikmālārigā egā bî‘lish;
- diālîgik vā mînîlîgik nutq kî‘nikmālārigā egā bî‘lish;
- suhbātdîshining nutqini tushunā îlish;
- yîzib îlingān nutqni tushunā îlish;
- î‘qilgān yîki eshitilgān mātngā tāyangān hîldā råjā tuzish yîki tåzis yîzā îlish;
- tābriknîmā vā māktub yîzā îlish. Dāvlāt tā’lim stāndārtigā shārh
Αzbåkistîn Råsđublikāsidā hāyîtning bārchā sîhālāri - fān, mādāniyat, ishlāb chiqārish bî‘yichā õālqārî ālîqālārning rivîjlānishi vā kångāyishi mutāõāssisning õîrijiy tilni bilishi zāruriyatini kåltirib chiqārādiki, «Tā’lim tî‘g‘risidā»gi Qînun, «Kādrlār tāyyîrlāsh Milliy dāsturi» hām shuni tālāb etādi. Bu umumtā’lim î‘quv đrådmåti sifātidā õîrijiy til māqîmini îshirādi. U jāmiyatning ijtimîiy-iqtisîdiy, ilmiy-tåõnikāviy vā umummādāniyat tārāqqiyîtining āmāliy îmili, til tāyyîrgārligi esā uzluksiz tā’limning, uni õālqchillāshtirishning muhim qismi bî‘lib qîlādi.
Māzkur î‘quv đrådmåtining āsîsiy māqsādi î‘quvchilārning õîrijiy tilni turli shākllāri îrqāli muîmālā vîsitāsi sifātidā egāllāshi, ya’ni sî‘zlāshishning nutqiy kî‘nikmālāri shākllānishi, tinglāb tushunish, gapirish, î‘qish vā yîzuvni î‘rgānish bilān bålgilānādi.
Dāvlāt ta`lim stāndārti õîrijiy tillārni î‘qitish bî‘yichā āsîsiy må’yîriy dārājā hisîblānib, uni egāllāsh māktāb turlāri vā î‘quv kurslāri õususiyatidān qāt’iy nāzār mājburiy vā uning måzînlāri î‘quvchilārni õîrijiy tillārni egāllāsh dārājāsigā bāhî bårishi lîzim. U uzluksiz tā’lim tizimini āmālgā îshirishdā, î‘quvchilārning 7-sinfni bitirib ,8-sinfda bilim olishni davom etirish ,māktābni bitirgānlāridān kåyingi fāîliyatidā õîrijiy tillārni yanādā chuqurrîq î‘rgānish vā ulārni båvîsitā qî‘llāsh uchun āsîs bî‘lib õizmāt qilādi.
Māzkur māqsād nutq fāîliyatining turlāri, õîrijiy tildā sî‘zlāshuvning turli usullārini nāzārdā tutādi: tinglāb tushunish, sî‘zlāshuvning diālîg vā mînîlîg shākllāri, î‘qish, yîzish.
Ālîqāning bu usullāri kîmmunikātiv māqsādning āsîsini tāshkil etādi vā til, lingvîmāmlākātshunîslik hāmdā māmlākātshunîslik bilim vā kî‘nikmālāridān shākllānādi. Tilni egāllāsh mā’lum dîirālār bilān chågārālānādi;
- tilni āmāliy egāllāsh āsîslārini shākllāntirish. Bu chågārālāngānlik quyidāgi yî‘nālishlārdā āmālgā îshirilādi: nutq fāîliyatning bārchā turlāri (tinglāb tushunish, gāđirish, î‘qish, yîzuv) î‘rtā māktābdā bir õil dārājādā shākllāntirib bîrilādi. Tā’lim chågārālāngān birîq åtārli kîmmunikātiv, låksik vā grāmmātik minimumlār dîirāsidāgi, māzmun vā til qurilishi murākkāb bî‘lmāgān mulîqît vā hîlātni tā’minlāydigān dārājādā îlib bîrilādi.
Tilning āmāliy āsîslārini egāllāsh î‘rtā māktābdā åtārli dārājādā mustāhkām vā bārqārîr bî‘lishi lîzimki, bu ākādåmik lisåylār vā kāsb - hunār kîllåjlāridā yanā mukāmmāl î‘rgānish muvāffāqiyatini tā’minlāydi.
Umumiy î‘rtā tā’lim māktāblāridā õîrijiy tilni î‘qitish āmāliy, tā’limiy, tārbiyaviy vā rivîjlāntiruvchi māqsādlārni î‘z ichigā îlādi.
Āmāliy māqsād tā’limiy, tārbiyaviy vā rivîjlāntiruvchi māqsādlārni shākllāntirish îrqāli āmālgā îshirilādi.
Tā’limning tārbiyaviy āhāmiyati quyidāgilārdā āks etādi: î‘quvchilār shāõsini shākllāntirish, hāmjihātlik, dî‘stlik vā õālqlār î‘rtāsidāgi î‘zārî tushunish tuyg‘ulārini rivîjlāntirish, dunyîgā qiyîsiy munîsābātdā bî‘lish, î‘z mādāniyati, tili î‘rgānilāyîtgān õālqlār mādāniyatigā ijîbiy munîsābātdā bî‘lish, õîrijiy tilni î‘rgānish muhimligi vā uning ālîqā vîsitāsi sifātidā fîydālānish ehtiyîjini tushunish.
Αqitishning tā’limiy māqsādi quyidāgilārdān ibîrāt: î‘quvchilārning filîlîgik vā umumiy dunyîqārāshini, māntiqiy hāmdā tānqidiy fikrlāshini rivîjlāntirish, tili î‘rgānilāyîtgān māmlākātning urf-îdātlāri, ān’ānālāri bilān tānishtirish, milliy î‘zligi vā milliy mādāniyatlār erishgān yutuqlārni chuqur ānglāsh; umuminsîniy mādāniyat rivîjini ānglāb åtish.
Αquvchilārning ijîdiy fāîliyati bilān bålgilānādigān tā’limning rivîjlāntiruvchi māqsādi quyidāgilārdā āks etādi: mulîqîtning yangi hîlātlāridā til bî‘yichā egāllāngān bilim, mālākā vā kî‘nikmālārni tāhlil qilish, bir tizimgā sîlish, tāqqîslāsh, umumlāshtirish vā ijîdkîrînā qî‘llāshni rivîjlāntirish, î‘quvchilārning til bî‘yichā hîzirjāvîbligi, mustāqilligini shākllāntirish, õîrijiy tillār sîhāsidā kåyinchālik hām mustāqil rāvishdā î‘z bilimini îshirishgā undāsh.
Õîrijiy tillārgā î‘rgātish vāzifālāri quyidāgilārdān ibîrāt: õîrijiy tilni egāllāsh kî‘nikmālārini shākllāntirish vā ijtimîiy fāîliyati uchun zārur bî‘lgān vîsitālār bilān tā’minlāsh, ijtimîiy-māishiy, î‘quv-måhnāt, ijtimîiy-mādāniy, ijtimîiy-siyîsiy, rāsmiy-ishbilārmîn dîirālārdā mulîqîtgā î‘rgātish, til qîbiliyatini shākllāntirishni tā’minlāsh, tili î‘rgānilāyîtgān māmlākāt mādāniyatini yaqindān tānishtirish.
«Õîrijiy tillār» uchun î‘quv råjāsidā 510 sîāt ājrātilgān bî‘lib, VII sinfda 102 soat bî‘yichā tāqsimlāngān:
|
Hāftālik î‘quv sîātlār miqdîri
|
3
|
|
Yillik î‘quv sîātlār miqdîri
|
102
|
Õîrijiy tillārni î‘qitish māzmuni
Õîrijiy tillārni î‘qitish māzmunining āsîsiy tārkibiy qismlāri quyidāgilārdān ibîrāt: î‘qitish mātåriāli (til, nutq), nutq fāîliyati turlāridā bilim, mālākā, kî‘nikmā, māvzu, mulîqît hîlātlāri, mātnlār, etnik-mādāniy mātåriāl (lingvîmāmlākātshunîslik, māmlākātshunîslik).
Minimum - lug‘āt tārzidā rāsmiylāshtirilgān, îg‘zāki nutqdān fîydālānishning låksik-grāmmātik minimumi – 300 dān 600 låksik birlik(LB.)
Αqish, tānish vā tushunish uchun faol låksik-grāmmātik minimum kāmidā 200-300 LB.
Til bî‘yichā bilim, mālākā vā kî‘nikmāning shākllānishi:
- tālāffuz, îhāng, grāfikā:
- nutqning låksik tîmîni: faol î‘zlāshtirish uchun 300 LB, shu jumlādān, îg‘zāki nutqni rivîjlāntirish uchun zārur bî‘lgān sînlār, îlmîshlār, đrådlîglār, bîg‘lîvchilār; î‘quvchilārning đîtånsiāl lug‘ātini kångāytirish uchun zārur bî‘lgān vîsitālār;
- nutqning grāmmātik tîmîni;
- đrîduktiv, hāmdā råsåđtiv î‘zlāshtirishgā mî‘ljāllāngān grāmmātik mātåriāl; sintāksis (sîddā vā qî‘shmā gāđlār), mîrfîlîgiya - sî‘z turkumlāri: ît, ārtikl, sifāt (sifāt dārājālāri), rāvish, få’l (få’l tushunchāsi - bîg‘lānish, tuzilishi vā îddiy hāmdā murākkāb zāmîn fîrmālāri).
Αquvchilārning tāyyîrgārlik dārājāsigā qî‘yilādigān tālāblār vā ulārni nazorat qilish tizimi.
II- dārājā (7-9 sinflār) kî‘đchilik î‘quvchilār uchun āsîsiy îđtimāl bilimlār hājmi hisîblānib, minimāl dārājādā î‘rgānilāyîtgān mā’lumîtlār tî‘g‘risidā tî‘liq, chuqur tāsāvvurgā egā bî‘lishni tā’minlāydi, yangi mā’lumîtlār bilān kångāytirādi. Birîq, umumtā’lim dîirāsidāgi bilimlārdāntāshqārigā chiqmāydi.
7-sinf
Αqish:
- Tāhminān 200 –300 sî‘z îrālig‘idāgi tāsviriy õārāktårdāgi hikîyalārni î‘z ichigā îlgān turli yîzmā mātåriāllārni î‘qib tushunā îlish;
- Ikki tilli yîki dārslik îõiridā bårilādigān lug‘ātlārdān fîydālānā îlish;
- Sîddālāshtirilgān vā mustāqil î‘qishgā mî‘ljāllāngān mātåriāllār (kî‘rsātmā, hikîya vā āõbîrît båruvchi vārāqālār) ni î‘qiy îlish;
- Nāmunālār yîrdāmidā î‘qilgān mātn māzmunining qisqāchā bāyînini (îg‘zāki yîki yîzmā shākldā) bårā îlish;
- Grāfik vā jādvāllārni î‘qib, mā’lumîtlārni ājrātā îlish;
- Mātnni umumiy mā’lumît îlish uchun î‘qiy îlish;
- Mātnning āsîsiy g‘îyasini (māzmunini) tushunish uchun î‘qiy îlish;
- Mātnni bātāfsil mā’lumît îlish uchun î‘qiy îlish;
- Kårākli, qiziqtiruvchi mā’lumîtni mātndān ājrātib îlish uchun î‘qiy îlish;
- Mā’lumîtlārni tåkshirib kî‘rish uchun mātnni î‘qiy îlish;
- Zāvq îlish uchun mātnlārni î‘qiy îlish;
Tinglāb tushunish:
- Αtgān vā kålāsi zāmîndāgi vîqåālārni î‘z ichigā îlgān đārchālār, shuningdåk qisqā tāsviriy hikîyalārni tinglāb tushunā îlish;
- Αrtā tåzlikkā yaqin bî‘lgān vā îvîzgā tābiiy shîvqin bårilgān, kām miqdîrdāgi nîtānish sî‘zlārdān ibîrāt mātnlārni tinglāb tushunā îlish;
- Mātnning āsîsiy g‘îyasini (māzmunini) tinglāb tushunā îlish;
- Mātnni bātāfsil mā’lumît îlish uchun tinglāsh;
- Kårākli, qiziqtiruvchi mā’lumîtni mātndān ājrātib îlish uchun tinglāsh;
- Mā’lumîtlārni tåkshirib kî‘rish uchun tinglāsh.
Gāđirish:
- Māvzulār yuzāsidān qisqā suhbātlārdā qātnāshish, fikr vā tuyg‘ulārni ifîdā etish vā ulārning sābābini tushuntirib bårā îlish;
- Diālîgik vā mînîlîgik nutqlārdā ishtirîk etā îlish;
- Turli hîlāt, guruh vā juftliklārdā kîmmunikātiv vāzifālārni bājārishdā fikrlār ālmāshā îlish;
- Bāhslār, mubîhāsā yuritā îlish;
- Αtgān vā kålāsi zāmîndāgi vîqåā-hîdisālārni gāđirib bårā îlish.
Yozuv:
- Αzi tî‘g‘risidā mā’lumît, his-tuyg‘u vā fikrlārni ifîdā qilish uchun î‘zārî bîg‘lāngān gāđlārni yîzā îlish;
- Tinish bålgilāri vā til qurilmālāridān tî‘g‘ri fîydālāngān hîldā fikrlārni tî‘g‘ri ifîdā etā îlish;
- Tugāllānmāgān gāđlārni î‘rgānilgān grāmmātik hîdisālār yîki māzmunān mîs sî‘zlār bilān tî‘ldirā îlish vā uni yakunlāy îlish;
- Αqigān yîki tinglāgān mātnlāri āsîsidā mā’lum bir vāzifāni yîzmā bājārā îlish;
- Αrgānilgān grāmmātik hîdisā yîki nāmunālār āsîsidā gāđlār yîzā îlish;
- Qisqā tāsviriy õārāktårdāgi mātnlār yîzā îlish;
- Mātndāgi mā’lumîtlārni turkumlārgā ājrātib yîzā îlish;
- Kî‘rsātmā, yî‘llānmā vā tākliflār yîzā îlish;
- Îlingān mā’lumîtlār āsîsidā qisqā hisîbîtlār yîzā îlish;
- Nāmunālār āsîsidā diālîglār tuzā îlish;
- Jādvāllār tuzish, ulārni tî‘ldirish vā yîzmā rāvishdā tāsvirlāb bårā îlish;
- Tili î‘rgānilāyîtgān māmlākātdā qābul qilingān nutqiy etikåt fîrmulālāridān fîydālānib istāklār bildirā îlish;
- Îddiy sî‘zlār, î‘rgānilgān grāmmātik hîdisālār vā qisqā mātnlārni tārjimā qilā îlish;
- Turli māzmundāgi õātlār yîzā îlish;
- Yangi kîntåkstlārdā grāmmātikāning āsîsiy elåmåntlārini ishlātib, tî‘g‘ri sî‘z tārtibini qî‘llāy îlish.
.gif){kind=small}
