O`ZBÅKISTÎN RÅSPUBLIKĀSI ÕĀLQ TĀ’LIMI VĀZIRLIGI
RÅSPUBLIKĀ TĀ’LIM MĀRKĀZI
ÎNĀ TILIDĀN YANGI TĀHRIRDĀGI
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
Tîshkånt – 2005
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
O`quvchilār înā tilidān quyidāgi bilim, ko`nikmā vā mālākālārni egāllāshlāri shārt:
ā) grāmmātikāgā îid o`zlāshtirilādigān bilimlār:
- fînåtikā, låksikîlîgiya, so`zning tārkibi, so`z yasālishi, mîrfîlîgiya, sintāksis, yozuv vā imlî, tinish bålgilāri, nutq uslublāri, stilistikāgā îid tushunchālār.
b) nutqni o`stirish.
- birinchi yo`nālish – o`quvchilārning so`z bîyligini kångāytirish (o`quvchilārning o`zlāri uchun yangi bo`lgān so`zlārning mā’nîsini vā qo`llānish dîirāsini āniqlāsh);
- ikkinchi yo`nālish – o`zbåk ādābiy tili må’yorlārini o`rgātish, ādābiy tālāffuz må’yorlāri (to`g`ri tālāffuz må’yorlāri, so`z birikmālāri vā gāp tuzish må’yorlāri, so`z turkumlāri vā sintāktik tuzilishlārining uslubiy imkîniyatlāri, õususān, sinînimikāsi), shuningdåk, lug`āviy sinînimikā vā qo`shimchālārning sinînimikāsi hāmdā, umumān, grāmmātik sinînimikā bilān tānishtirish;
- uchinchi yo`nālish – o`quvchilārdā fikrni îg`zāki vā yozmā bîg`lānishli bāyon qilish mālākā vā ko`nikmālārini shākllāntirish.
Dāvlāt tā’lim stāndārtigā shārh
1. Înā tili tā’limining māqsād vā vāzifālāri
O`zbåkistîn Råspublikāsining «Tā’lim to`g`risidā»gi Qînuni 7- mîddāsidā «Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri umumiy o`rtā, o`rtā māõsus, kāsb - hunār vā îliy tā’lim māzmunigā hāmdā sifātigā qo`yilādigān tālāblārni bålgilāydi», - dåyilgān. O`quvchining bilim sāviyasigā qo`yilādigān tālāb esā, tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilādigān ijtimîiy tālāb bilān bålgilānādi. Shundāy ekān, dāvlāt tā’lim stāndārtlāri, shu jumlādān, înā tili dāvlāt tā’lim stāndārti hām tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilgān ijtimîiy tālāblārdān kålib chiqqān hîldā bålgilāb bårildi. Înā tili tā’limi îldigā qo`yilgān ijtimîiy buyurtmā o`quvchi shāõsini fikrlāshgā, o`zgālār fikrini ānglāshgā vā shu fikr māhsulini îg`zāki hāmdā yozmā shākldā sāvîdli bāyon qilā: îlishgā, ya’ni kîmmunikātiv sāvîdõînlikni rivîjlāntirishgā o`rgātishdān ibîrāt. Shundān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limi îldigā ijtimîiy jihātdān mukāmmāl shākllāngān, mustāqil fikrlāy îlādigān, nutq vā mulîqît mādāniyati rivîjlāngān, sāvîdõîn shāõsni kāmîl tîptirish māqsādi qo`yilādi.
Shu māqsāddān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limining māzmuni:
- o`quvchining fikrlāsh sālîhiyatini, āqliy rivîjlānishini, māntiqiy tāfākkurini o`stirish;
- o`quvchilārni o`z - o`zini, mîddiy bîrliqni tilning ifîdā vîsitālāri yordāmidā ānglāshgā hāmdā o`z fikri vā his – tuyg`ulārini înā tilining kång imkîniyatlāri dîirāsidā bāyon etā îlishini tā’minlāsh vāzifālārini hāl etishgā yo`nāltirilādi.
Dāvlāt tā’lim stāndārtini bålgilāsh nātijāsidā înā tilining unitār õārāktårgā egā bo`lgān tizimli kursini islîh, qilish imkîniyati yarātilādi. Stāndārtlāshtirishning umumiy tālāb vā måzînlārigā ko`rā, înā tili tā’lim stāndārti āmāldāgi tā’lim māzmunigā tāyangān hîldā emas, balki kîmmunikātiv mîdålgā āsîslāngān tā’lim māzmunini mo`ljāllagan holda bålgilāb bårildi. Bu esā tā’limning yangi mîdåli āsîsidā muqîbil dāstur vā dārsliklār yarātishgā yo`l îchādi.
Înā tili tā’lim stāndārti înā tilidān bålgilānādigān tā’lim māzmunining ijtimîiy tālāb tāqîzî qilgān mājburiy hājmini hāmdā o`quvchilārning yosh vā tārāqqiyot dārājāsi, ehtiyoj vā imkîniyatlārini hisîbgā îlgān hîldā tānlānādigān o`quv yuklāmāsining eng yuqîri miqdîrlārdāgi hājmini, umumiy o`rtā tā’lim māktāblāri bitiruvchilārining bilim, ko`nikmā, mālākālārigā qo`yilādigān minimāl tālāblārni bålgilāb bårādi.
Înā tili tā’limi nātijāsidā o`quvchilār egāllāgān bilim, ko`nikmā vā mālākālār uch pārāmåtrli stāndārt ko`rsātkichlār āsîsidā tåkshirilādi vā āniqlānādi.
1. O`qish tåõnikāsi. Bu pārāmåtr îrqāli o`quvchining nîtānish bo`lgān mātnni ifîdāli o`qiy îlish ko`nikmāsi āniqlānādi. Bundā miqdîriy ko`rsātkich sifātidā ifîdāli o`qish tåzligi, ya'ni minutigā bårilgān mātndān nåchtā so`z o`qiy îlish ko`rsātkichi îlingān. Sinfdān-sinfgā o`tish dāvridā miqdîriy ko`rsātkichdāgi so`zlārning sîni îshishi bilān birgā bårilgān mātnni o`qishdāgi tālāblār hām bîlāning yoshigā mînānd rāvishdā îrtib bîrādi.
2. O`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh mālākāsi bîlāning îg`zāki bāyon qilināyotgān o`zgālār fikrini hāmdā yozmā mātn māzmunini ānglāy îlish dārājāsini āniqlāsh māqsādidā kiritilgān. Bu pārāmåtr o`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh hāmdā uni îg`zāki qāytā bāyon qilā îlish dārājāsini āniqlāydi.
3. Fikrni yozmā shākldā bāyon etish mālākāsi (tugāl fikr ifîdālāngān mātn) murākkāb jārāyon bo`lib, înā tili tā’limining māqsādi shu pārāmåtrdā mujāssāmlāshādi. O`quvchining înā tili tā’limi jārāyonidā egāllāgān ko`nikmā vā mālākālāri u yarātgān mātndā āks etādi. Bu pārāmåtr buyichā tā’lim sifātining nātijāsini bāhîlāshdā o`qituvchi tîmînidān o`quvchi egāllāgān quyidāgi ko`nikmālārning dārājāsi āniqlānādi:
ā) fikrning māntiqiy izchillikdā ifîdālān-gānligini āniqlāsh;
b) fikrlāsh, māvzuning murākkāblik dārājāsini āniqlāsh (sîddā, murākkāb, fāhmiy-kînkråt, māvhum vā hîkāzî);
v) tāvsifning māvzugā muvîfiqligini vā tāvsifning qiymātini āniqlāsh;
g) tāvsifdā tilning ifîdā vîsitālāridān māqsādgā muvîfiq fîydālānish dārājāsini āniqlāsh;
d) imlîviy (yozmā) sāvîdõînlikning sifātini āniqlāsh.
Înā tili tā’limi jārāyonidā pådāgîgikāning tāúlim vā tārbiya birligi tāmîyiligā riîya qilinādi hāmdā izchil āmālgā îshirib bîrilādi.
O`quvchilār dunyoqārāshini muntāzām bîyitib bîrish, mustāqil fikrlāsh ko`nikmā vā mālākālārini yanādā rivîjlāntirish kābi māqsādlārdān kålib chiqib fānlārārî bîg`lānish yo`lgā qo`yilādi. Bundā dārslikdā bårilādigān āmāliy māshqlārning ādābiy jārāyon, tāriõiy vîqåā – hîdisālār, tābiiy bîyliklār, hāyvînît îlāmi, fizikāviy vā õimiyaviy hîdisālārgā îid mātnlārdān tānlānishigā e’tibîr qārātilādi.
.gif){kind=small}
