DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
5 sinf
- tāsviriy sān’ātning kishilār hāyîtidāgi āhāmiyatini tāsāvvur qilish;
- tāsviriy, dåkîrātiv - āmāliy, må’mîrchilik sān’ātidā ishlātilādigān āsîsiy ātāmā vā tushunchālārni hāmdā ulārning mā’nîsini bilish;
- miniātyurā sān’āti hāqidā umumiy mā’lumîtgā egā bî‘lish;
- tāsviriy sān’ātning nāzāriy āsîslārini bilish vā ulārgā āmāldā riîya qilā îlish;
- tāsviriy sān’āt āsārlārining ifîdālilik vîsitālāri ( chiziq, siluet, rāng, ritm, simmåtriya, āssimmåtriya, kîmđîzitsiya) ni bilish vā ulārni āmāldā qî‘llāy îlish;
- tāsviriy sān’ātning āsîsiy tur vā jānrlārini bilish;
- î‘zbåk õālq āmāliy sān’ātining turlāri vā ulārning māshhur ustālārini bilish;
- tāsviriy sān’ātdā ijîd qiluvchi eng māshhur î‘zbåk vā chåt el rāssîmlārining hāyîti vā ijîdini, ulārning āyrim āsārlārini bilish;
- Αzbåkistîn vā chåt el māmlākātlārining eng māshhur må’mîrchilik āsārlārini bilish;
- 15-20 rāng nîmlārini āytā îlish;
- tāsviriy vā āmāliy sān’āt āsārlārini erkin î‘qiy îlish;
- nāqshlār bilān bîg‘liq bādiiy båzāk ishlārini erkin bājārā îlish;
- qush, hāyvîn, îdāmni āsligā î‘õshātib rāsmi vā hāykālini tāsvirlāy îlish;
- rāsm, nāqsh, hāykāl qurish-yasāsh ishlārini bājārgāndā turli mātåriāl vā uslublārdān fîydālānā îlish;
- āfsînāviy māvzulārdā rāsm vā hāykāllār ishlāgāndā ulārni fāntāziya āsîsidā tāsvirlāy îlish;
- tāsvirlār ishlāgāndā î‘zbåk sān’ātining milliy-bādiiy ān’ānālāridān māqsādgā muvîfiq fîydālānā îlish;
- tāsviriy ishlārni bājārgāndā tåõnikā õāvfsizligi vā gigiyånā qîidālārigā riîya qilā îlish;
Dāvlāt tā’lim stāndārtigā shārh
Tā’limning māqsād vā vāzifālāri.
Tāsviriy sān’āt î‘quv đrådmåtining māqsādi î‘quvchilārdā mā’nāviy mādāniyatning ājrālmās qismi hisîblāngān bādiiy mādāniyatni, tāsviriy sāvîdõînlikni shākllāntirishdān ibîrāt.
Tāsviriy sān’āt đrådmåtining vāzifālārigā quyidāgilār kirādi:
- bîrliqdāgi vā sān’ātdāgi gî‘zālliklārni kî‘rā bilish, idrîk etish vā qādrlāshgā î‘rgātish;
- bādiiy- ijîdiy qîbiliyatni î‘stirish;
- tāsviriy sān’ātning qînun-qîidālārining îddiy nāzāriy āsîslārini î‘rgātish;
- tāsviriy mālākā ( rāsm ishlāsh, hāykāl yasāsh, bādiiy qurish-yasāsh v.b.) lārni rivîjlāntirish;
- eståtik vā bādiiy didni î‘stirish;
- bîlālārning bādiiy fikr dîirāsini kångāytirish;
- bîlālārgā tāsviriy, āmāliy vā må’mîrlik sān’āti yuzāsidān āsîsiy tushunchālār bårish (sān’ātning turlāri, jānrlāri, îqimlār, ātāmā vā ibîrālār v. b.).
- sān’ātgā qiziqishni î‘stirish vā ungā nisbātān muhābbātni tārbiyalāsh;
- tāsviriy, āmāliy sān’āt āsārlārini bādiiy idrîk etish vā undān eståtik zāvqlānish hissini tārbiyalāsh.
- bîlālārdā bādiiy kāsb-hunārlār hāqidā tāsāvvurlārni shākllāntirish.
V sinf
Sān’ātshunîslik āsîslāri:
– tāsviriy sān’āt turlāri (rāngtāsvir, grāfikā, hāykāltārîshlik);
– tāsviriy sān’āt jānrlāri (đîrtråt, mānzārā, nātyurmîrt, bātāl, ānimāl, māishiy);
– sān’āt turlāri vā jānrlāri tāriõi, zāmînāviy hîlāti, rāssîmlārning hāyîti, ijîdi, āsārlāri;
– rāngtāsvirdā rānglār, ulārning õususiyatlāri, tåõnîlîgiyalāri.
Tāsviriy fāîliyat (nāturāgā qārāb tāsvirlāsh)
– nāturādān rāngtāsvir, grāfikā, hāykāltārîshlik turlāridā ishlāsh;
– tāsviriy sān’āt turlārining tāsviriy vîsitālāridā jānrli (mānzārā, đîrtråt) syujåtlār yarātish;
– tābiātning îbrāzli tāsvirlāri (turli hîlātlāri)ni turli bādiiy mātåriāllār vā tåõnikādā tāsvirlāsh (qālāmdā, flîmāstårdā, ākvāråldā, guāshdā, tushdā);
– mānzārādā chiziqli vā hāvî đårsđåktivāsi;
– mānzārā îbyåktigā mînānd tārzdā tāsvir sāthini tānlāsh vā undā elåmåntlārni (dārāõt, ādir, tîg‘, ufq, jilg‘ā vā h.k.) gîrizîntāl, vårtikāl, diāgînāl bî‘yichā, shuningdåk, plānlilik (birinchi đlān, î‘rtā đlān, îrqā đlān)dā jîylāshtirish;
– nāturādān 2-3 đrådmåtdān ibîrāt māvzuiy nātyurmîrt (måvālār, uy-rî‘zg‘îr buyumlāri, sđîrt yîki sān’āt ātributlāri vā b.)ni tāsvirlāsh;
– nāturādān îdām, hāyvîn, qushlārni turg‘un vā hārākātdāgi hîlātlārini hājmdîr (yumālîq), rålyåf, bārålyåf shākllārini (hāykāllārini) ishlāsh (lîydā, đlāstilindā).
Kîmđîzitsiîn fāîliyat
– mustāqil tārzdā māvzuiy đîrtråt-kîmđîzitsiya ishlāsh (Înām đîrtråti, dî‘stim đîrtråti, ustîzim đîrtråti, mån såvgān qāhrāmîn đîrtråti vā h.k.);
– turli māzmunlārdā māvzuiy kîmđîzitsiya vāriāntlārini mustāqil tānlāsh, undā kîmđîzitsiyaning yîrdāmchi vîsitālāri (qîrālāmā, eskiz)dān fîydālānish;
– kîmđîzitsiya qînuniyatlāri (î‘lchām, rānglār, ulārning nisbāti vā uyg‘unligi; kîmđîzitsiya mārkāzi, kîmđîzitsiyadā muvîzānāt, hārākāt, simmåtriya, āssimåtriya, ritm), vîsitālāri (chiziq, yîrug‘-sîya, rāng surtmālāri vā dîg‘lāri, hājm, fākturā v h.k.);
– kîmđîzitsiîn fāîliyatdā grāfik usul, vîsitā vā mātåriāllārdān fîydālānish;
– hāykāltārîshlikdān bårilgān māvzu āsîsidā mustāqil kîmđîzitsiya ishlāsh. Undā hāykāltārîshlikning turli mātåriāllāri, shākllāridān fîydālānish;
– råāl hāykāltārîshlik vā māydā đlāstikā (dåkîrātiv hāykāltārîshlik) nāmunālārini yarātishdā tāriõiy bādiiy ān’ānālārdān fîydālānish (Hāmrî Rāhimîvā, Ā.Muõtîrîv, U.Jî‘rāqulîv vā bîshqā õālq ustālāri ijîdiy nāmunālāri misîlidā).
Bilimlār:
– tāsviriy, āmāliy sān’āt vā må’mîrchilikkā îid ātāmālārni tushunish vā ulārni nutqdā tî‘g‘ri qî‘llāy bilish;
– tāsviriy sān’āt turlārining bir-biri bilān bîg‘liqligini (māsālān, qālāmtāsvir tāsviriy sān’ātining bārchā turlārning āsîsi ekānligi) bilish vā î‘z fāîliyatlāridā ungā āmāl qilish;
– rāssîmlār, āmāliy sān’āt ustālārining ijîdiy usullārini fārqlāy bilish;
– Αzbåkistîn vā jāhîn tāsviriy, āmāliy sān’āti, ulārning nāmîyîndālāridān bîshlāng‘ich māktābdā î‘rgātgānlārigā qî‘shimchā 5-6 nāfārini vā ulārning āsārlārini bilish;
– bårilgān tîđshiriqning māzmunigā muvîfiq mātåriāl, tåõnikā vā ifîdā vîsitālārini bilish;
– tāsviriy sān’āt turlāri vā jānrlāri (đîrtråt, nātyurmîrt, mānzārā, māishiy, bātāl, ānimāl)ni (rāngtāsvir, grāfikā, hāykāltārîshlik), āmāliy vā dizāyn sān’āti, må’mîrchilikning tāsviriy-ifîdāviy vîsitālārining î‘zigā õîsligini bilish vā uni hār bir sān’āt turigā õîs ātāmālārdā sî‘zlāy bilish.
Mālākālār:
– turli buyum vā đrådmåtlārning kînstruktiv tuzilishlārini, îdām gāvdāsining hārākātdāgi hîlāti, tānāsining turli bî‘lāklāri nisbātlārini (qālāmtāsvirdā, hāykāltārîshlikdā) tî‘g‘ri tāsvirlāy bilish;
– bårilgān tîđshiriqqā mîs tārzdā kîmđîzitsiyaning rāngshunîslik yåchimini tî‘g‘ri hāl etā îlish (misîl uchun: mānzārādā turli hîlāt hāmdā kāyfiyatlārni tāsvirlāshdā rāng vā uning tuslāridān fîydālānā îlish);
– kîmđîzitsiîn fāîliyatdā chiziq, chizgi (shtriõ), rāng surtmāsi, dîg‘, yîrug‘-sîya kābi grāfik tāsvir vîsitālārini, hājm, fāzî vā đårsđåktivāni tāsvirlāshdā, rāng uning tuslāri vā kîlîritini tāsvir māzmunigā mîs tārzdā tāsvirlāshdā, hāvî đårsđåktivāsini ifîdālāshdā qî‘llāy îlish;
– yaõlit kîmđîzitsiya, îbrāz yarātishdā rānglārning mutānîsibligini sāqlāy îlish;
– tāsviriy sān’āt turlāri (grāfikā, rāngtāsvir) vā jānrlāridā (mānzārā, đîrtråt, nātyurmîrt, ānimāl) rāsm ishlāy îlish.
.gif){kind=small}
